Radošās liepājnieces Everitas Pjatas stāsts Latvijai

Atzīmējot Latvijas Neatkarības proklamēšanas 96. gadadienu, 18. novembrī pulksten 17:00 K. Zāles laukumā notiks svinīgs pasākums- koncerts “Tavs stāsts”.

Pasākumā uzstāsies grupa „The Sound Poets”. Svētku apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt populāru liepājnieku, ģimeņu, kaimiņu, draugu, skolasbiedru stāstus Latvijai, kurus varēs vērot īpaši sagatavotās mākslinieku Annas Meldrājas, Jāņa Jankevica un Andra Vētras video projekcijās. Svētku kulminācijā būs vērojams salūts ar muzikālu pavadījumu.

Šī pasākuma ietvaros tika uzklausīti dažādi liepājnieku stāsti Latvijai. Līdz 18. novembrim ikvienam būs iespēja iepazīties ar trīs- aktīvā, radošā un ģimeniskā liepājnieku stāstiem. Kā pirmā, ar savām sajūtām dalās radošā liepājniece Liepājas teātra aktrise Everita Pjata.

Lūdzu, miniet svarīgākās lietas/ simbolus/ vērtības, kas Jums saistās ar Latviju.

Mana Latvija ir mans iedvesmas avots. Šeit ir mana ģimene, kas man ir iemācījusi mīlēt visu, ko daru. Šeit ir mans darbs, kas ir arī manas otrās mājas- Liepājas Teātris, kurā iedvesmu smeļos no saviem kolēģiem un izcilo latviešu mākslinieku un autoru darbu izzināšanas. Un protams neaprakstāmi skaistā, zaļā, iedvesmojošā Latvijas daba – koki, parki, jūra. Šeit ir viss, ko vēlos, viss, kas man ļauj Latvijā justies kā mājās.

Lūdzu, nosauciet konkrētu situāciju, kurā patiesi esat sajutis sevī patriotisma sajūtu, brīdi, kad esat lepojies, ka esat latvietis.

Viennozīmīgi tas ir pēc Raiņa lugas motīviem iestudētajā mūziklā “Pūt vējiņi”, kur man ir tas gods spēlēt Baibiņas lomu. Iejūtoties šajā lomā, īpaši spilgti sajūtu latviešu tautas spēku.

Caur Baibiņas personāžu varu izjust uz savas ādas latviešu sievietes spēku un reizē arī vājumu. Viņa uzdrīkstas mīlēt, un tas viņu ved nāvē. Lugā tas ir atainots burtiski, un pāris stundu laikā uz skatuves ir jāizdzīvo viss Baibiņas mūžs. Lasot lugu ir sajūta, ka manī uzsūcas tie smalkie pavedieni gan no mīlestības, gan sāpēm, gan prieka. Klāt nāku arī es pati- Everita ar savu dzīves uztveri un pieredzi. To visu summējot, rodas tā maģija, ko translēju skatītājam zālē. Tas ir veids, kā es sajūtu Latviju, un dalos ar šo sajūtu ar saviem skatītājiem. Ceru, ka arī viņi to sajūt.

Uzskatu, ka tā ir liela vērtība, ka teātris uzved latviešu autoru darbus, kas piedāvā jebkuram skatītājam izzināt latviešu autoru un mākslinieku devumu mūsu tautai. Arī jaunais iestudējums “Indulis un Ārija” ir Raiņa versija un izpratne par latvisko identitāti un tās meklējumiem gadsimtu gaitā. Tas man kā aktrisei sagādā dubultu prieku, jo nav jāiedziļinās svešu tautu vēsturē, bet ir iespēja labāk saprast kā dzīvoja mani senči.

Kāds, jūsuprāt, varētu būt Latvijas nākotnes stāsts?

Joprojām mēs neesam tikuši vaļā no “kalpu tautas sindroma”, bet jaunajai paaudzei ir jādara viss, lai mēs tuvotos Raiņa uzliktajiem ideāliem par stipru un patstāvīgi domājošu latviešu tautu. Tikpat svarīgi ir arī saglabāt optimismu un patriotismu pret savu tēvzemi. Jo nekur nav tik labi kā mājās. Mājās ir siltāk, omulīgāk un skaistāk (kad pieslēdz apkuri)!