Šonedēļ Kocēnu pagasta Rubenē notiks Livonijas Indriķa dienas pasākums

Svētdien, 12. jūlijā, Kocēnu novada Rubenē, vietā, kur savulaik Imeras katoļu priesteris Indriķis (Henricus de Lettis) sarakstīja bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju – Indriķa Livonijas hroniku, pirmo reizi notiks pasākums “Indriķa diena”, iedibinot to kā ikgadēju tradīciju.

Datums pasākuma norisei nav izvēlēts nejauši – 12. jūlijā tiek atzīmēta Indriķa vārda diena. Šajā dienā plkst. 11.00 Rubenes baznīcā notiks dievkalpojums, plkst. 12.30 Rubenes pamatskolā norisināsies konference par Rubenes kultūrvēsturisko mantojumu “Rubenē satiekas pagātne un nākotne”. Plkst. 16.00 notiks pasākums gardēžiem “Mielasts pie Indriķa”, kad šefpavārs Valters Zirdziņš cienās ar ēdieniem, kurus pagatavos pēc senajām receptēm no 1795. gadā Rubenē drukātās pirmās pavārmākslas grāmatas latviešu valodā.

Konferenci atklās un vadīs Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Artis Eglītis, ar uzrunu klātesošos sveiks Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis. Konferencē piedalīsies vairāki referenti – Dr. hab. theol. Leons Taivāns uzstāsies ar tēmu “Indriķa hronika, kristietība, Latvijas valstiskums”, Dr. theol. Gunta Kalmes konferences tēma būs “Indriķa Dievs – krustnešu vai Bībeles Dievs?”, savukārt Upsalas universitātes lektors Dr. ph. Joakim Hansson vēstīs par interpretācijas pieredzi un Indriķi dažādos skatījumos.

Referentu vidū būs arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, kurš stāstīs par pirmo drukāto pavārgrāmatu Latvijā, kas tapusi tieši Rubenē, kā arī Mg. Hist. Ineta Amoliņa, kura uzsvērs Indriķa hronikas nozīmīgumu novadpētniecības jomā. Dalībai konferencē iespējams reģistrēties, sazinoties ar Lutera Akadēmijas valdes priekšsēdētāju Helēnu Andersoni (tel. nr.: 29128655, e-pasts: helena.andersone@lelb.lv).

Pēcpusdienā plkst. 16.30 brīvā dabā notiks “Mielasts pie Indriķa”, kura laikā šefpavārs Valters Zirdziņš gatavos īpašu cienastu, izmantojot senas pavārmākslas receptes.

Vēsturiski fakti liecina, ka Kocēnu novada Rubenes draudzē 18. gs. beigās izdota Latvijā pirmā pavārgrāmata latviešu valodā. Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders 1795. gadā, tulkojot no vācu valodas, turpat mācītājmājā nodrukāja pavārmākslas grāmatu ar nosaukumu „Tā pirmā pavāru grāmata”. Grāmatas oriģināls ir saglabājies un atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā.

Sagaidot pirmo reizi Kocēnu novada Rubenē organizēto pasākumu “Indriķa diena”, ir izveidots pasākuma logo, kas tiks izmantots gadu no gada dažādos ar pasākumu saistītos publicitātes materiālos. Logo ir attēlots bīskapa zizlis un rakstnieka spalva. Bīskapa jeb gana zizlis simbolizē Labā gana kalpojumu, ko veic uzticētās tautas vidū – būt nomodā par ticību un morāli. Savukārt spalva ir tiešs vēstījums par rakstniecības garu, kā arī simbolizē intelektu, dvēseli un radošumu.

Konferences darba kārtība un vairāk informācijas par pasākumu www.kocenunovads.lv.
Plānots, ka pasākums “Indriķa diena” Kocēnu novada Rubenē norisināsies ik gadu, lai pievērstu uzmanību vēsturiskajām liecībām un paaudzēs mantotajām kultūrvēsturiskajām vērtībām.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada decembrī Kocēnu novada dome, Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze, Vidzemes Augstskola un Lutera akadēmija, parakstot nodomu protokolu, vienojusies par savstarpēju sadarbību Rubenes kultūrvēsturiskā centra ilgtspējīgā attīstībā, sekmējot dažādu kultūras, izglītības, ekonomisko un sociālo aktivitāšu īstenošanu, kas nodrošinātu teritorijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

13. gs. sākumā vienā no Latvijas senākajām kristīgajām draudzēm – Rubenē – tās dibinātājs un Imeras katoļu priesteris Latviešu Indriķis sarakstīja Indriķa Livonijas hroniku. “Indriķa hronika” ir senākā Latvijas teritorijā tapusī hronika. Galvenais vēsturiskais pirmavots par kristīgās ticības ienākšanu, personībām, tautu savstarpējām attiecībām, cīņām un sadzīvi tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1180. gada līdz 1227. gadam.

Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca celta 13. gadsimtā. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, taču tagadējo izskatu baznīca ieguvusi 1739. gadā, ietverot tajā 14. gs. būvētās baznīcas altārdaļu. 2000. gadā, mainot baznīcas altārdaļas grīdu, tika atrastas senaizmirstas kapenes. Visticamāk, tās ir senās vecbaltiešu dzimtas – Patkulu kapenes. Patkulu dzimtai piederēja tuvējās Vaidavas (Waidau), Ķieģeļu (Kegel), Podzēnu (Podsem), arī Vecates (Alt-Ottenhof) un citas muižas. Uz sienas apmetuma saglabājušies trīs, iespējams, 18. gs. rakstīta teksta fragmenti vācu valodā no Ijāba grāmatas un Jāņa evaņģēlija.