Ullas fon Brandenburgas performance “Jūras vārtos”

Otrdien, 7. oktobrī plkst. 18:00 teātra nama “Jūras vārti” mazajā izstāžu zālē tiks atklāta Ullas fon Brandenburgas personālizstāde “Kalns, grimsti! Ieleja, celies!”, ko organizē kim? Laikmetīgās mākslas centrs. Izstādes kuratore – Zane Onckule.

Ullas fon Brandenburgas izstādes „Kalns, grimsti! Ieleja, celies!” pamatā ir ideja par sensimoniešu komūnu – 19. gadsimta sākuma franču politisko un sociālo kustību, kura balstījās utopiskā sociālista, socioloģijas tēva un “trakā pareģa” – Kloda Anrī de Ruvruā (jeb Sensimona, 1760 – 1825) idejās. Piedaloties Jaunā Rīgas teātra aktieriem Maijai Apinei, Jevgēnijam Isajevam, Andrim Keišam, Varim Piņķim, Edgaram Samītim, Latvijas Bankas korim un diriģentiem, zviedru komponistam Joakimam Saksenbornam, filmēšanas un skaņu ieraksta komandai, šī gada martā Rīgā tapa filma-performance, kas ir izstādes centrālais darbs.

Sensimonieši ticēja, ka sabiedrība restrukturēsies, atsakoties no tradicionālajiem uzskatiem par garīgajiem un laicīgajiem spēkiem, un šī sabiedrības evolūcijas gaita neizbēgami novedīs pie ražošanas sabiedrības, kas būs balstīta uz un gūs labumu no „…noderīgā darbā iesaistītu cilvēku kopības” – „patiesas līdztiesības” pamata. Izstāde Ventspilī uzburs atmiņas un iedzīvinās šo, vienu no pirmajām „dzīvā sociālisma” platformām, kuras ideju atbalstītāju un sekotāju vidū ir tādi ievērojami domātāji un sociālie teorētiķi kā Ogists Konts, Heinrihs Heine, Tomass Kārlails, Kārlis Markss, Džons Stjuarts Mills un citi.

Izstādes risinājums ir pakāpeniska iniciācija caur līdzņemamu avīzi ar bagātīgu 20. gs. 20. gadu dzīvesveida žurnāla “Atpūta” tēlu valodu un pašas mākslinieces dokumentētu dažādu gaistošu lietu kopumu; atraktīviem un krāsainiem priekšmetiem – butaforisku aci, kāpnēm, dzirnakmeni, kā arī jau padzīvojošo un smagnējo aizkaru / vēsturisku teātra fonu – viss, lai labāk sagatavotos tās galvenajam notikumam.

Šis notikums ir melnbaltā filma-performance, kas atklājas kā viens nepārtrauktais kadrs, kurā sensimoniešus stilizējošas figūras laista augus, izpilda horeogrāfiskas kustības, ģērbjas un dzied, tiem vienlaikus iemiesojot Jaunā Rīgas teātra aktierus, kuri šo teātri apdzīvo. Viņi virzās cauri teātra ēkai, garām nekustīgu statistu tableaux vivant (“dzīvā glezna”), nonākot uz teātra skatuves, lai vēlreiz piedalītos dziesmas svinēšanas tradīcijā, tik raksturīgā gan sensimoniešiem, gan latviešiem. Filmas varoņi bez skaņas kustina lūpas, atkārtojot savu iepriekš ierakstā fiksēto runu un dziedājumus, ko vainago daudzbalsīgs, aizskatuvē esošs koris, tādējādi parūpējoties par viegli kaitinošu nobīdes gaisotni un uzburot vispārēju mistērijas noskaņu, ļaujot daudzajiem “es” reizē izteikties.

Savā ziņā iedomu tēli, sensimonieši, ilgojās pēc sievietes-mesijas, “viedākas par vīrieti”, kura ierastos viņus izglītot un atbrīvot. Viņa ir klāt filmas noslēguma akordos, fon Brandenburgas iezīmēta, lai atkal norādītu uz zudušām un reizēm nenovērtētām ilgām pēc visu veidu emancipācijas. Instalācija, poētiska un līdzīga sapnim, taču ne pilnībā nodalīta no realitātes, netieši norāda uz mūsu laikmeta neskaidrību un bažām. Tā funkcionē kā teatrāls tukšums, kas pieprasa, lai to piepilda skatītājs – katra posma galvenā atslēga.

Izstādes “Kalns, grimsti! Ieleja, celies!” pirmizrāde un pilnā versija iepriekš norisinājusies kim? Laikmetīgās mākslas centrā, Rīgā no š.g. 29. aprīļa līdz 7. jūnijam, vēlāk filmu bija iespējams apskatīt mākslinieces personālizstādē “Objects Without Shadow ”, kas norisinājās Londonā no 11. septembra līdz 3. oktobrim.

Ullas fon Brandenburgas darbus raksturo izmantoto mediju dažādība, kas savukārt izvēršas tematiskajā koncentrētībā. Noteikti motīvi parādās dažādos kontekstos, performances atsaucas uz sienu gleznojumu idejām, zīmējumi izrādās esam pētījumi topošām filmām, un filmu rekvizīti kļūst par patstāvīgiem objektiem. Savukārt teātra iestudējumos un performancēs ideja par karnevālu kā sabiedrības kārtības leģitīmu pārkāpšanas veidu satiekas ar maskas jēdzienu kā vēlmi pēc jaunas identitātes un īstenības, un šķietamības sajaukumu.

Dzimusi 1974. gadā Karlsrūē, Ulla fon Brandenburga (Ulla von Brandenburg) dzīvo un strādā Parīzē. Viņas darbi ir tikuši izstādīti Musée National d’Art Moderne Pompidū centrā, Parīzē; Fisher Landau Center For Art, Longailendā, Ņujorkā; Tate Modern, Londonā; The Israel Museum, Jeruzalemē; Galleria d’Arte Moderna e Contemporanea, Torino; FRAC Piemonte, Torino; Kadist Art Foundation, Parīzē; Fondation Louis Vuitton pour la Creation, Parīzē; FRAC Ile-de-France, Parīzē; FRAC Aquitaine, Bordo; Frac Pays de la Loire, Karkefū. Izstāžu izlase: MAMCO, Ženēva; Kunstverein, Hannovere (2014); Die Strasse Art: Concept, Parīze (2013-2014); Secession, Vīne (2013), Instalācija Death of a King, Palais de Tokyo, Parīze (2012-2013); Frac Ile de France, Parīze (2011); Irish Museum of Modern Art, Dublina (2008).