MENU
Facebook Twitter Facebook Katalogs
L A T V I J A    2 0 1 9    -    K U L T Ū R A S    D Z Ī V E S    A P S K A T S

Lembergs: Administratīvi teritoriālā reforma nerisina galveno problēmu – nevienlīdzību starp reģioniem

Administratīvi teritoriālā reforma nerisina galveno problēmu Latvijā – tā nemazina milzīgo atšķirību starp Rīgu un citiem novadiem, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.

“Tā saucamais Administratīvi teritoriālais likums atklāti pasaka, ka novadu reforma ir veidota tikai pēc ģeogrāfiskā principa, nevis attīstības mērķiem,” pauda Lembergs.

Viņa ieskatā, šī administratīvi teritoriālā reforma ir tikai robežu grozīšana, kas nesasniedz tos mērķus, kādi nepieciešami Latvijai.

Kā piemēru viņš minēja to, ka lielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir Latgalē (40,4%), bet mazākais Pierīgā (14,4%) un Rīgā (16,1%). Savukārt Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 34,6% iedzīvotāju, Kurzemē – 27%, bet Zemgalē – 21,7% iedzīvotāju.

Tāpat arī dati par personu īpatsvariem zem minimālā ienākuma līmeņa Latvijas statiskajos reģionos rāda, ka Latgalē zem minimālā ienākuma līmeņa dzīvo 22%, kamēr Rīgas reģionā tie ir tikai 4%.

Arī strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa statistiskajos reģionos pa darbības veidiem liecina, ka Latgale atkal ir pēdējā vietā, kamēr Rīgā šī samaksa ir daudz augstāka. “Zem vidējā līmeņa ir Latgale, Vidzeme, Zemgale, Kurzeme un pat Pierīgas reģions. Tātad atkal – Rīga plaukst un zeļ, bet Latgalē tā situācija ir nesalīdzināmi sliktākā,” uzsvēra politiķis.

Savukārt dati par mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem rāda, ka viszemākie ienākumi atkal ir Latgalē, tad seko Vidzeme, Kurzeme, Zemgale un Pierīga. “Kā ģeogrāfisko robežu maiņa ietekmēs šo procesu? Nekā,” komentēja Lembergs.

Arī bezdarba līmenis spilgti izgaismo esošās problēmas: “Jo tuvāk Rīgai, jo bezdarbs mazāks, jo tālāk no Rīgas, jo bezdarbs lielāks. Kā administratīvi teritoriālo robežu grozīšana ietekmēs bezdarbu? Tas ir jautājums Levita kungam. Gaidīsim rezultātus. Jādomā, ka jau tuvākajā laikā bezdarba līmenis Latgalē būs tikpat mazs kā Rīgā – zem 7%. Mēs gribam pārbaudīt prezidenta solījumu. Mēs turēsim viņu pie vārda.”

Līdzīgu ainu atklāj arī pašvaldības budžeta iedzīvotāju ienākuma nodoklis (INN) ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju. “Pašvaldības budžeti ir daudz nabadzīgi kā Rīgas budžets, līdz ar to sociālekonomisko jautājumu risināšana ir daudz vājāka,” skaidroja Lembergs.

Arī paredzamais mūža ilgums jaundzimušajiem pa reģioniem atklāj, ka Latgales reģionā tā situācija ir daudz sliktāka par situāciju Rīgas reģionā.

“Bet Kariņš ir rīdzinieks, Levits rīdzinieks, Bordāns rīdzinieks, Kristovskis rīdzinieks – visi tie līderi ir rīdzinieki. Viņiem visi ir labi,” pauda Lembergs.

“Tā ir tā nežēlīgā statistika, tāpēc es aicinātu Valsts prezidentu nerunāt par lietām, kuras viņš nesaprot. Un ja grib runāt, tad, lai palīgi uzraksta uz papīrīša un tad viņš labā, tekošā valodā nolasa. Tad viņš neizskatītos tik neizglītots. Tas viņam nedara godu,” sacīja Lembergs.

Lembergs uzsvēra, ka, kamēr šī nevienlīdzības problēma netiks risināta, tikmēr Latvija būs viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm: “Ja taisa reformu, tad mērķim ir jābūt šis milzīgas atšķirības mazināšanai.”

Foto: F64

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *