Dzintaru koncertzālē – klasikas, modernisma un džeza krāsas Kremerata Baltica festivālā

Dzintaru koncertzālē no 12. līdz 14. septembrim norisināsies 22. starptautiskais kamerorķestra Kremerata Baltica festivāls. Festivālā uzmanība tiek pievērsta tieši Kremerata Baltica orķestrim un tā ilggadējiem domubiedriem, komponistiem un no orķestra vidus izaugušajiem solistiem. Trijos koncertos līdzās vijolniekam Gidonam Krēmeram, apvienībai Kremerata Lettonica un Kremerata Baltica solistiem uzstāsies beļģu vijolniece Paulīne van der Resta, pianisti Rihards Plešanovs, Reinuts Teps, aktieris Gundars Āboliņš un citi mākslinieki.

Festivāla atklāšanas programmā 12. septembrī savīsies četru dažādu laikmetu un mūzikas stilu skaņdarbi. Līdzās Gidonam Krēmeram muzicēs jaunā beļģu vijolniece Paulīne van der Resta, kura pašaik studē pie Žanīnas Jansenas Kronbergas akadēmijā. Viņa ieguvusi pirmo vietu Grumio konkursā, Odesas starptautiskajā vijolnieku konkursā, Hondo konkursā un Classic Academy konkursā Ljēžā, uzstājusies koncertzālēs visā pasaulē, tostarp Briseles Palais des beaux-arts, Flagey un Hamburgas Laeiszhalle.

Fēlikss Mendelsons Desmito simfoniju stīgām sakomponēja tikai 14 gadu vecumā – šis opuss izceļas ar dramatisku, koncentrētu raksturu, Johana Sebestiāna Baha mūzikas ietekmi un Mendelsonam raksturīgo melodisko vieglumu.

Arvo Perta leģendāro opusu divām vijolēm un sagatavotajām klavierēm ‘‘Tabula rasa’’ 1977. gadā pirmatskaņoja tieši Gidons Krēmers, un šis skaņdarbs kļuva par pavērsienu Perta radošajā ceļā, atnesot komponistam starptautisku atzinību. Vijolnieks Gidons Krēmers “Tabula rasa” raksturojis kā klusuma deklarāciju, manifestu par koncentrēšanos uz būtisko, piebilstot, ka šis darbs mainījis viņa dzīvi.

Savukārt Franča Šūberta Fantāzija vijolei op. 131 uzskatīta par vienu no augstākajām Šūberta kamermūzikas virsotnēm, kā cilvēka dzīves un dvēseles norišu atspoguļojums ar poētisku maigumu, dziedošu elpu, simfonisku plašumu un dramatiski kaislīgiem uzplūdiem. Un neordinārais soms Oli Mustonens – komponists, diriģents, pianists – savu pirmo Stīgu kvartetu radījis kā ceļu no tumas uz gaismu, caur heroisku, disonantu cīņu pie ekstātiska un priekpilna fināla.

Koncerts 13. septembrī būs veltīts Tālivalda Ķeniņa kamermūzikai, ko atskaņos Kremerata Lettonica ansamblis Madaras Pētersones vadībā. Gaidāms arī jauns, Gidona Krēmera radīts mūzikas un lasījumu projekts ‘‘Dzīves lauskas vēstulēs’’ ar aktiera Gundara Āboliņa piedalīšanos.

Tālivaldis Ķeniņš (1919–2008) ir viens no nozīmīgākajiem latviešu komponistiem, kurš lielāko daļu dzīves un radošās darbības pavadīja Kanādā. Viņa kamermūzika kļuva par sava veida “laboratoriju” skaņu meklējumiem, stilistiskai daudzbalsībai, cilvēciska siltuma un lirisma dimensijai. Komponista kamermūzikā klasiskās formas mijiedarbojas ar 20. gadsimta modernisma ievirzēm, franču neoklasicismu un latviešu tautasdziesmu intonāciju klātbūtni, kas organiski ieaudusies viņa muzikālajā valodā.

“Dzīves lauskas vēstulēs” ir Gidona Krēmera jaunākais projekts kopā ar Kremerata Baltica. Tajā caur vēstulēm ģimenei, draugiem un kolēģiem atklājas viņa dzīves un mūzikas ceļš — reizēm dramatisks, reizēm paradoksāls, bet vienmēr meklējumu un atklājumu pilns. Bagātīgs muzikālais mantojums no četriem gadsimtiem papildina stāstījumu, veidojot emocionālu pašportretu, kurā mūzika un dzīves atmiņas skan vienā polifonijā. Būs dzirdami citāti no Gidonam Krēmeram nozīmīgiem opusiem, ko sarakstījuši Georgs Pelēcis, Milošs Magins, Johans Sebastians Bahs, Pēteris Čaikovskis, Davids Raksins, Fēlikss Mendelsons, Mečislavs Vainbergs, Astors Pjacolla, Stings, Oskars Stroks, Alfrēds Šnitke un citi komponisti.

Festivāla noslēgumā 14. septembrī skanēs īpaši izmeklēta programma no dažādiem laikmetiem, sākot ar baroka eleganci, romantisma mūziku līdz 20. gadsimta ekspresīvajiem skanējuma meklējumiem un džeza noskaņām. Koncertā uzstāsies solisti Gidons Krēmers, Paulīne van der Resta, Džeralds Bidva (vijoles), Magdalēna Ceple (čells) un Andrejs Puškarevs (vibrofons).

Johana Sebastiāna Baha Koncertā vijolei la minorā dzirdēsim vijolnieci Paulīni van der Restu. Līdzās Fēliksa Mendelsona divas daļas no cikla “Pieci skaņdarbi stīgu kvartetam” op. 81 demonstrē romantisma variāciju meistarību. Mečislava Veinberga Concertino čellam ir melodiski bagāts, emocionāli dziļš opuss, ļaujot čellam izpausties gan kā spilgtai solo balsij, gan dinamiskā dialogā ar orķestri. Tālivaldis Ķeniņš ‘‘Ārijā’’ stīgu orķestrim izvērsis bagātīgu harmonisko un lirisku plašumu, bet Pētera Butāna bezrūpīgā “Brīvdienu mūzika” iepriecē ar savu vieglumu. Jevgēņijs Šarlats aranžējis Dmitrija Šostakoviča ciklu “Ļebjadkina dziesmas” vijolei un stīgām, piedāvājot tumši ironisku un grotesku ieskatu Fjodora Dostojevska radītajā tēlā no romāna ‘‘Dēmoni’’ . Bet Šostakoviča Džeza svītas fragmenti atdzīvinās humorpilnas un dzīves garšas noskaņas.

Festivāla norisi atbalsta Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība.