Pētījums: Šķirot atkritumus gatavi 64% Latvijas iedzīvotāju
Vairāk nekā trešdaļa jeb 37% Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju ikdienā šķiro atkritumus. Visaktīvākie atkritumi šķirotāji dzīvo Zemgalē, kur teju puse jeb 49% iedzīvotāju šķiro atkritumus. Savukārt divas trešdaļas jeb 64% iedzīvotāju būtu gatavi šķirot atkritumus, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami dalītās vākšanas (šķirošanas) konteineri, liecina pēc Eco Baltia grupas pasūtījuma veiktā SKDS aptauja.
„Atkritumu šķirošana jau 37% Latvijas iedzīvotāju ir ikdiena. Šobrīd Eco Baltia grupas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu apkalpotajās pašvaldībās iedzīvotājiem ir nodrošināti jau vairāk nekā 1400 šķirošanas konteineri. Papildu tam tiek nepārtraukti investēts jaunu šķirošanas punktu un laukumu izveidē, jo tieši atkritumu šķirošana un pārstrāde ir gan izmaksu, gan ilgtspējas ziņā efektīvākais veids kā samazināt atkritumu nonākšanu poligonos. Kamēr valsts institūcijas domā par novecojušās un valstij un patērētājam nesamērīgi dārgās depozīta sistēmas ieviešanu, būtu jāturpina atkritumu šķirošanas un pārstrādes sistēmas attīstība, kuru jau šobrīd iedzīvotāji zina, izmanto un būtu gatavi to darīt arī aktīvāk,” norāda Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Pētījums atklāj, ka 59% no iedzīvotājiem, kuri nešķiro atkritumus (atkritumus nešķiro 61% iedzīvotāju), to nedara, jo tuvumā nav pieejami šķirošanas konteineri, 28% pakļaujas ieradumam visus atkritumus mest vienā tvertnē, bet 20% uzskata, ka tas nebūtu ērti. Tikai 7% iedzīvotāju nav skaidrs, kāpēc atkritumi ir jāšķiro un kāds no tā ir labums. Vaicāti, vai jūsu ģimene šķirotu atkritumus, ja tiktu nodrošināti tam nepieciešami apstākļi un dzīvesvietas tuvumā būtu šķirošanas konteineri, gandrīz divas trešdaļas (64%) iedzīvotāju atbildēja apstiprinoši, bet tikai piektdaļa jeb 20% noraidoši. Tas liecina, ka iedzīvotāju aktivitāte atkritumu šķirošanā pieaugtu, ja tiktu palielināts atkritumu šķirošanas vietu skaits.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem visaktīvākie atkritumu šķirotāji ir Zemgales iedzīvotāji (49%), kurai seko vidzemnieki (41%). Salīdzinoši mazāk atkritumus šķiro Rīgas iedzīvotāji (33%), kurzemnieki (31%) un Latgales iedzīvotāji (31%) Tāpat atkritumu šķirošanu aktīvāk veic iedzīvotāji vecumā no 45-54 gadiem (44%) un vecumā no 35-44 gadiem (42%), kā arī ģimenes, kurās sarunvaloda ir latviešu.
Kā norāda M.Simanovičs, aptaujas rezultāti apliecina, ka atkritumu šķirošanas sistēma Latvijā attīstās veiksmīgi un ieguldītie līdzekļi sistēmas izveidē sniedz ieguvumus visiem iedzīvotājiem, jo ekonomiski efektīvā un videi draudzīgā veidā nodrošina atkritumiem otro dzīvi. Turpinot sistēmas attīstību, palielinot atkritumu šķirošanas vietu skaitu, attīstot atkritumu pārstrādi un izglītojot iedzīvotājus par atkritumu šķirošanas nozīmību, Latvijai, neizgudrojot jaunus dārgus velosipēdus, ir iespējas līdz 2020.gadam sasniegt Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi – pārstrādāt vismaz 50% no sadzīves atkritumiem.
