Opozīcija ne vienmēr ir attīstības virzītājspēks

Kā ierasts, pašvaldību vēlēšanās partijas nāk ar solījumiem un konkrētiem piedāvājumiem, visbiežāk, ar to, kā mainīt un uzlabot pilsētas iedzīvotāju dzīvi. Tā, piemēram, ar skaļiem saukļiem, ka nepieciešamas pārmaiņas, Ventspilī nākusi klajā trīs politisko partiju – Vienotības, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts “Ventspils atdzimšanai un uzplaukumam”. Saraksts ar bijušo ministru Ģirtu Valdi Kristovski un tā politisko krusttēvu Rūdolfu Meroni priekšgalā visiem spēkiem cenšas pārliecināt vēlētājus balsot par viņiem, taču iepazīstoties ar partijas programmu nākas secināt, ka tukšu solījumu vietā viņi piedāvā atklātus melus. Nepārtraukti diskutējot par un ap dzīvi Ventspilī, partija skaļi pauž, ka ir pārmaiņu vēstneši, kas vēlas uzklausīt visas sabiedrības grupas, lai labāk saprastu, ko vēlas ventspilnieki.

Opozīcija (attēlā tās birojs) nepārtraukti uzsver, ka “bagātākā Latvijas pilsēta jau vairākus gadus piedzīvo būtisku saimniecisku un demogrāfisku lejupslīdi, kas negatīvi ietekmē pilsētas iedzīvotāju labklājību.” Pēc opozīcijas sacītā, Ventspils piedzīvo redzamu saimniecisku lejupslīdi, kas mazina pilsētas iedzīvotāju labklājību un ticību rītdienai. Pēc 25 gadu stagnācijas Ventspilī viņi sola radīt brīvu tirgus ekonomiku, jaunas darba vietas, veicināt uzņēmējdarbības un ostu attīstību, kā arī pievērsties sociālajiem, kultūras un izglītības jautājumiem. Interesanti, ka šie sarakstā esošie solījumi ir pilnīgs pretstats esošajai situācijai.

Proti, Ventspils ir viena no tām pilsētām, kurā samazinās gan bezdarba līmenis, gan darba spēka trūkums. Pēc nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, reģistrētā bezdarba līmenis Ventspils pilsētā 2017. gada 2. aprīlī ir 6,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Kā rāda statistikas dati, arī maijā Ventspilī bezdarba līmenis turpina sarukt.

Tāpat ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pret pilsētas iedzīvotāju skaitu ir proporcionāli visaugstākais (46%) starp republikas pilsētām (vidēji republikas pilsētās – 42,5%). Novērtējot pilsētas ekonomiskos sasniegumus, Ventspils 2016. gada nogalē Latvijas Biznesa savienības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atvērtajā indeksā “Investīcijām draudzīgākā pašvaldība” tika atzīta par investīcijām draudzīgāko pilsētu.

Līdzīgi kā bezdarba jautājumam, saraksts īpašu vērību pievērš arī it kā sliktajai Ventspils pašvaldības pabalstu sistēmai, lai gan patiesā aina rāda, ka Ventspils pilsētas iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja saņemt 35 dažādus sociālo pabalstu veidus un 12 dažādus sociālo pakalpojumu veidus, tostarp piemaksas uz dažādiem svētkiem, kuras var saņemt atsevišķas iedzīvotāju grupas. Šogad sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodrošināšanai no pašvaldības budžeta iedalīti vairāk kā 2 miljoni eiro. Ja sākotnēji, 1994. gadā, tika atbalstītas tikai 2 organizācijas, piešķirot tām līdzekļus 608 eiro apmērā, tad šobrīd Ventspils pilsētas pašvaldība atbalsta jau 14 organizācijas, ik gadu iedalot finansējumu vairāk kā 40 tūkstošu eiro apmērā.

Tāpat partija sola atgūt Ventspils kā Baltijas vadošās ostas statusu, bez vai ignorējot faktu, ka tā nepārtraukti attīstās, tai skaitā palielinās kravu pārkraušanas iespējas. Tā, piemēram, 2017.gada marts bija Ventspils ostā strādājošo termināļu šī gada veiksmīgākais mēnesis – kopā pārkrauti 2,6 miljoni tonnu, kas ir par 21% vairāk nekā pagājušā gada martā.

Kā gan opozīcija var runāt par 25 gadiem stagnācijā, ja Ventspils nepārtraukti attīstās un šobrīd ir starptautiskas nozīmes tranzīta centrs Latvijā, draudzīga dzīvesvieta un iecienīts ceļotāju galamērķis? Partija pārmet, ka opozīcijai nav teikšanas svarīgos jautājumos, taču, ja būtu? Jau tagad redzams, uz ko saraksts ir gatavs, lai nokļūtu vadībā Ventspils domē. Lai arī gaužām interesanti būtu vērot, kā politiskā apvienība risinātu sevis nosauktās neeksistējošās problēmas, skaidrs, ka vēlētāji neiekritīs uz izdomājumiem un uz jautājumu, ko viņi vēlētos mainīt Ventspilī, atbilde visbiežāk izpaliks. Var jau teikt, ka pārmaiņas, ja tās ir labas un nepieciešamas, vienmēr ir vajadzīgas, taču kāpēc tās pēkšņi būtu jānodrošina cilvēkiem no malas un bez pieredzes pašvaldības darbā, nevis tiem, kas jau ilgus gadus rūpējas par Ventspils izaugsmi un sasnieguši visas Latvijas mērogā atzīstamu rezultātu?