Satversmes tiesas lēmums dod pamatu uzskatīt, ka ATR pieņemšanas gaita ir antikonstitucionāla
Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP!) rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu, tādējādi viešot pamatotas bažas, ka administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pieņemšanas gaita ir antikonstitucionāla.
Kā zināms, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 2019. gada 25. aprīlī apturēja Ikšķiles novada pašvaldības lēmumu par iedzīvotāju aptaujas organizēšanu ar mērķi noskaidrot viedokli par iespējamo novada pievienošanu citai administratīvai teritorijai. VARAM skaidroja, ka pašvaldības lēmums apturēts, jo tas ir pretlikumīgs.
Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš (LZP) šo ministrijas lēmumu nodēvēja par gļēvu un demokrātiskām vērtībām neatbilstošu. Viņš arī uzsvēra, ka par spīti ministra iebildumiem iedzīvotāju aptauja Ikšķilē tiks rīkota un dome vērsās Satversmes tiesā.
Dome pauda, ka apstrīdētais akts neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī hartas 5. pantam. Saskaņā ar hartas 5. pantu lēmums par pašvaldības teritorijas robežu izmaiņām nevar tikt pieņemts bez konsultēšanās ar attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem. Savukārt no Satversmes 1. un 101. panta izrietot pašvaldības iedzīvotāju tiesības uz efektīvu līdzdalību pašvaldības darbībā, tostarp tiesības paust savu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu.
Satversmes tiesa šī gada 15. maijā pieņēma spriedumu lietā par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces 2019. gada 25. aprīļa rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas “Ikšķiles novada balsojums” nolikuma darbības apturēšanu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam. Satversmes tiesa lēmusi, ka Pūces rīkojums, ar kuru apturēta Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbība, neatbilst Satversmei.
Satversmes tiesa secināja, ka Satversmes 1. un 101. pantā un Hartas 5. pantā, cita starpā, ir ietvertas pašvaldības tiesības uzklausīt attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas izmaiņām.
Satversmes tiesa atzinusi, ka pašvaldībai ir rīcības brīvība savas autonomās kompetences īstenošanā, ņemot vērā Satversmē un citos ārējos normatīvajos aktos noteikto ietvaru un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju likumiskās intereses. Tā kā pašvaldība ir izveidota tieši iedzīvotāju interešu nodrošināšanai, iedzīvotāju viedokļa uzklausīšana ir viens no pašvaldības ikdienas darba elementiem, kuru tā var izmantot dažādos savā kompetencē esošos jautājumos.
Pašvaldības autonomās kompetences ietvaros attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli iespējams noskaidrot ne tikai publiskajā apspriešanā likumā noteiktajos gadījumos, bet arī citā kārtībā, piemēram, rīkojot dažāda veida aptaujas, intervijas, viedokļu paušanu brīvā formā. Šādi iegūts iedzīvotāju viedoklis nerada juridiskas sekas pašvaldībai un citām valsts institūcijām lēmumu pieņemšanas procesā. Turklāt pašvaldībai, noskaidrojot tās iedzīvotāju viedokli, vienmēr ir jārīkojas atbilstoši Satversmei un jāievēro normatīvo aktu prasības, norādījusi tiesa.
“Administratīvi teritoriālā reforma, kuras ietvaros plānotas līdzšinējo administratīvo teritoriju robežu izmaiņas, ir tieši saistīta ar attiecīgo administratīvo teritoriju iedzīvotāju tiesībām un likumiskajām interesēm un pašvaldības autonomo funkciju īstenošanu. Tāpēc pašvaldībai ir tiesības noskaidrot tās iedzīvotāju viedokli, lai reformas gaitā to savlaicīgi sniegtu valsts institūcijām,” skaidroja Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova.
Jāatzīst, ka arī Eiropas Padomes eksperti secinājuši, ka Latvijas varas iestāžu plānotā administratīvi teritoriālā reforma netiek veikta saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, iesakot atlikt administratīvi teritoriālo reformu. Ekspertu atzinumā norādīts, ka novadi un pilsētas nav tikai valsts teritorijas ģeogrāfisks dalījums, kuru valdība var vienkārši pielāgot, paplašināt vai samazināt, tos brīvi pārvietojot kā “Lego” klucīšus.
“Šeit nav pretruna [ar OECD ekonomikas pārskata ziņojumu par Latviju, kurā ir norāde par pārlieku mazām pašvaldībām], šeit ir runa par demokrātijas procesu ievērošanu, par Eiropas Vietējo pašvaldību hartas nosacījumu ievērošanu,” toreiz norādīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Arī vairāki pilsētu un novadu mēri ir aicinājusi atlikt novadu reformu, tai skaitā arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš norādījis, ka reforma ir politiski motivēta un tās ietvaros notiek liela mēroga tirgošanās ar novadiem un amatiem.
“Šobrīd vienkārši notiek politiskais tirgus, kur tiek tirgoti novadi. Tā ir tāda tirgošanās starp deputātiem un deputātu frakcijām – kurš novads, kuram paliek un kurš novads nepaliek. Būtībā tā ir liela mēroga tirdzniecība,” sacīja Lembergs.
Savukārt Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš paudis, ka novadu reforma pilsētas attīstībai būs milzīgs zaudējums un iedzīvotājiem par dažādiem pakalpojumiem nāksies maksāt vairāk.
Neskaidri jautājumi saistībā ar novadu reformu ir vairākām pašvaldībām, bet neraugoties uz to, ministrs Pūce ir noraidījis visus pārmetumus, kas vērsti viņa virzienā. Bet kā ar Satversmes tiesas lēmumu? Vai arī pēc tā ministrs turpinās bezkaunīgi īstenot savas ambīcijas, neskatoties uz neko? Un par ko gan tas liecinās – vai tiešām par strādāšu sabiedrības vai tomēr šauru politisko aprindu interesēs?
Foto: F64
