MENU
Facebook Twitter Facebook Katalogs
L A T V I J A    2 0 2 2    -    K U L T Ū R A S    D Z Ī V E S    A P S K A T S

Lembergs: IZM virzītie grozījumi Izglītības likumā apdraud valdības stabilitāti

Valdības stabilitātes vārdā tiek virzīti apšaubāmi grozījumi Izglītības likumā, otrdien, 7. novembrī, preses konferencē izteicās Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Lembergs norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinātie grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka minimālo skolēnu skaitu skolās un klasēs, tiek virzīti valdības stabilitātes vārdā.

“Ir liela plēšanās, un jautājums ir tāds, vai netiks gāzta Kučinska valdība, ja tā nepiekrīt, ka ir ļoti lielas klases un ļoti lielas skolas, kas nebūt negarantē kvalitatīvu izglītību. Šāda nostāja, nevis Solvitas Āboltiņas izslēgšana no “Vienotības”, reāli apdraud valdības stabilitāti,” uzskata Lembergs.

Viņš uzsver, ka, tā vietā, lai IZM nodarbotos, ar to, ar ko viņiem jānodarbojas pēc likuma, viņi lien pašvaldības dārziņā, it kā nebūtu ko darīt, un ar vienu lineālu mēra visu Latviju.

“Es mēģinu aģitēt, ka tā ir muļķība un ka to darīt nevajag, bet man saka, ka tas jādara valdības stabilitātes vārdā, citādi Šadurskis “noleks” no ministra amata,” pauda Lembergs.

Ventspils mērs gan skeptiski vērtē pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” secinājumus. Viņš uzskata, ka tie ir mehāniski, skolu tīkls tiek skatīts atrauti no visas infrastruktūras.

“Vispārējā izglītība ir pašvaldības autonoma funkcija, un tā nav valsts daļa, cik skolēnu ir klasē vai cik skolēnu skolā. Valstij jāfinansē pedagogi, un ar to lai tā arī nodarbojas. Savukārt, cik liela būs skola un cik būs skolēnu klasē, tā ir pašvaldības darīšana. Ja grib kaut ko optimizēt, ir tikai viens ceļš – nevis administratīvi birokrātiskais, bet gan kliņģera princips. To vajag stimulēt, pie tam ne tikai samaksājot kaut ko, bet stimulēt plašā nozīmē,” sacīja Lembergs.

Jau vēstīts, ka Skolu tīkla pētījuma ietvaros ir sagatavots rekomendējamais minimālais skolēnu skaits vidusskolās.

IZM uzskata, ka, izvērtējot katras skolas darbību, var tik ņemts vērā ne tikai skolēnu skaits skolā, bet arī skolas kvalitatīvais sniegums. Ja skola izpilda vienu no rekomendējamajiem kritērijiem skolēnu skaita ziņā vai kvalitatīvo rādītāju, tad tā atbilst mūsdienīgas vidusskolas standartiem.

Rekomendējamo kritēriju sasniegšanai paredzēts piemērot pārejas posmus. Pirmajā posmā, līdz 2020. gada 1.septembrim, tiek rekomendēts, ka skolēnu skaitam visā Latvijas teritorijā ir jāsasniedz 150, savukārt izņēmumu teritorijās minimālajam skolēnu skaitam jābūt 60. Otrajā posmā, līdz 2023. gada 1. septembrim, četrās lielākajās Latvijas pilsētās skolēnu skaitam vidusskolas posmā jābūt vismaz 225, pārējā Latvijas teritorijā – 150, teritorijās, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas – 75.

Šonedēļ IZM paziņoja, ka spiediena dēļ atteikusies no rosinājuma Izglītības likumā deleģēt Ministru kabinetam (MK) tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9.klasē.

Pirms tam IZM rosināja valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12.klasē.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *