Top Valmieras pils kultūrvides centra ekspozīcija

Vienlaikus ar Valmieras pils vēsturiskajā teritorijā notiekošajiem mūru restaurācijas, aptiekas ēku ansambļa pārbūves un jaunās Valmieras pils kultūrvides centra ēkas būvniecības darbiem Valmieras muzeja vēsturnieki sadarbībā ar ekspozīcijas dizaina projekta autoriem SIA “H2E” un pašvaldības speciālistiem veido topošā Valmieras pils kultūrvides centra ekspozīciju.

Jaunajā ekspozīcijā valmierieši un pilsētas viesi interaktīvā veidā tiks iepazīstināti ar Valmieras vēsturi no 13.gadsimta, kad pie Rātsupītes ietekas Gaujā tika uzsākta pils būvniecība, līdz 18.gadsimta beigām, kad Valmiera ieguva apriņķa pilsētas statusu. Jaunais Valmieras pils kultūrvides centrs papildinās jau esošo Valmieras muzeja ekspozīciju.

Valmieras muzeja vēsturnieks Dāvis Pumpuriņš skaidro:
“Izrakumi, kas pēdējo gadu laikā arheologu Dr. hist. Tatjanas Bergas un Dr. hist. Rūdolfa Brūža vadībā norisinājušies pilsdrupu teritorijā, ļāva pietuvoties senākajam laikam – pils tapšanas brīdim. Kārtu pa kārtai atsedzot zemes slāņus, arheologi atraduši vēstures liecības, kas stāsta par pils pirmsākumiem. Piemēram, rotas apliecina, ka Vācu ordeņa pils būvdarbos piedalījušies arī senie latgaļi.” Vairāki atradumi ieguls jaunās ekspozīcijas vitrīnās līdzās citiem priekšmetiem no Valmieras muzeja krājuma un būs apskatāmi apmeklētājiem.

“Tas, ka Valmieras vēsture savijusies arī ar citu valstu un pilsētu pagātni, labi redzams, meklējot ar pilsētas vēsturi saistītus dokumentus. Tie atrodami Vācijas, Zviedrijas, Polijas, Igaunijas un citu valstu arhīvos. Arī līdz šim zināmais senākais pilsētas ģerbonis no 1381. gada glabājas Lībekas pilsētas arhīvā Vācijā. Dokumenta atrašanās vieta nav nejauša, jo tieši Lībeka bija vadošā Hanzas pilsēta, ar kuru sadarbība Hanzas ziedu laikos bija arī Valmierai,” faktus par Valmieras vēsturi atklāj Dāvis Pumpuriņš. Arī šī dokumenta un zīmogu kopiju paredzēts izstādīt ekspozīcijā.

Valmieras pils bez lieliem satricinājumiem pastāvēja 300 gadu. Livonijas ainavā 13. gadsimtā mūra pils bija jauna parādība, taču no vienkāršas aizsargbūves tā attīstījās par nocietinājumu kompleksu. Pils krusta karu laikā bija iekaroto zemju pārvaldības centrs un drošība ieceļotājiem, demonstrējot politisku un militāru varu. Ap pili notika tirgošanās, attīstījās amatniecība, no kā vēlāk izauga Valmieras pilsēta.

Aptverot arheoloģisko un dokumentāro materiālu, jaunākie atklājumi un zināmi fakti gan par pils vēsturi, gan iedzīvotājiem, gan Hanzu un vēl daudz citām tēmām Valmieras pils ekspozīcijā aicinās uzzināt aizraujošus un izzinošus stāstus par Valmieras vēsturi.

Atbilstoši iepirkuma rezultātiem Valmieras pils kultūrvides centra ekspozīcijas dizaina projekta realizāciju īsteno pilnsabiedrība “HRDTG”. Valmieras pils kultūrvides centra celtniecība tiek īstenota Eiropas Savienības fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” projektu “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” un “Valmieras Vēsturiskā centra attīstība” ietvaros. Projektā “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” tiek veikta Valmieras pils Ziemeļu aizsargmūra un ZR daļas pagrabu atsegto mūru konservācija, jaunā Valmieras pils kultūrvides centra būvniecība, pils vides un virtuālās ekspozīcijas izveide. Projektā paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 032 900 EUR apjomā, papildus ieguldot finansējumu no valsts 38 823, 53 EUR un līdzfinansējumu no pašvaldības 155 294,12 EUR. Projekta “Valmieras Vēsturiskā centra attīstība” ietvaros paredzēta Valmieras vecās aptiekas ēku ansambļa un ar to saistītās infrastruktūras pārbūve, atjaunošana un restaurācija, vecās aptiekas kompleksa ekspozīcijas un virtuālās ekspozīcijas izveide, kā arī Ziloņu ielas pārbūve. Arī šī projekta ieviešanai paredzēts piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu līdz 2 000 000,00 EUR un valsts budžeta dotāciju līdz 70 588,24 EUR.