Bet Ventspils opozīcija taču ir kaila!

Pašvaldību vēlēšanas kā ierasts ir nozīmīgs notikums, kuram pievērsta visas Latvijas uzmanība – partijas nāk klajā ar solījumiem un konkrētiem piedāvājumiem, norit diskusijas un spraigas debates, te kandidāti smaida TV ekrānā, te gozējas uz laikraksta vāka. No pirmā uzmetiena, šķiet, ka norit sīva priekšvēlēšanu cīņa, arī Ventspilī, kur Aivara Lemberga politiskie pretinieki uz vēlēšanām apvienojuši spēkus vienotā sarakstā. Taču ieskatoties dziļāk, ko gan pārmaiņu vēstneši var Ventspilij piedāvāt, ja patiesībā aiz tiem slēpjas vien šauras intereses?

Bijušais ministrs Ģirts Valdis Kristovskis par, iespējams, Lemberga oponenta Šveices advokāta Rūdolfa Meroni finansējumu uz vēlēšanām izveidojis trīs politisko spēku apvienību “Ventspils atdzimšanai un uzplaukumam”, kura savās reklāmās apkaro Lembergu. Apvienība visiem spēkiem cenšas pārliecināt vēlētājus balsot par viņiem, uzsverot, cik gan dzīve Ventspilī pašlaik ir slikta un kādā stagnācija tur valda jau divdesmit piecus gadus. Taču ne jau iedzīvotāju labklājības dēļ viņi tā raujas pie varas.

Kā vēsta LTV raidījums “De Facto”, Kristovska uzņēmums “GVK consulting” par 5 tūkstošiem eiro mēnesī konsultē “Ventbunkeru”, kurā Meroni ir padomes priekšsēdētājs. Abiem politikā esot kopējs redzējums. Meroni “De Facto” sadarbību ar Lemberga vadīto Ventspils domi vērtē kā katastrofālu: “Manis vadītajām kompānijām, kas viņam neko nemaksā, dzīve ir ļoti grūta. (..) Pirms dažiem mēnešiem man bija tikšanās ar 150 kompāniju menedžeriem. Es viņus iedrošināju kļūt politiski aktīviem un strādāt labām pārmaiņām pilsētā.”

Lai gan Meroni apgalvo, ka nelikumīgā veidā politiskās aktivitātes neatbalsta, Kristovskis neslēpj, ka ir neapmierinātība ostas uzņēmumos, un daļa šo uzņēmumu speciālistu ir partijas sarakstā, kas liecina vien par to, ka partijas patiesās intereses varētu būt samērā konkrētas.

Lembergu iecerējusi gāzt arī Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa partija. Un nemaz neizbrīna, ka arī Kaimiņa uzņēmumam “Suņu būda” ir sadarbības līgums par informācijas apmaiņu ar kompāniju Media Support, ko vada Meroni uzticības persona. Taču līguma nosacījumus puses neatklāj. Tikmēr no “KPV LV” vēlēšanās Ventspilī kandidējošā Viktorija Andersone pauž, ka partijai sponsoru nav.

Vēlēšanās kandidē arī Ventspils domes deputāts un kazahu investoriem piederošā “Ventspils Grain Terminal” vadītājs un bijušais “Saskaņas” biedrs Vladislavs Šafranskis. Tagad viņš pārstāv bijušā eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska partiju “Alternative”. Šafranskis neslēpj, ka iemācījies sastrādāties ar Lemberga partiju, lai gan sevi neuzskata par pozīcijā esošu deputātu.

Kaut arī Šafransa partija sola uzsākt “sabiedrisko darbu valsts atbrīvošanai no svešām armijām”, ar to domājot NATO spēkus, Šafranskis kopā ar bijušo aizsardzības ministru Kristovski pirms vēlēšanām gozējas vienā avīzē “Ventspilsnieks.lv”, ko dala apvienotā saraksta birojā, un kopā ar Nacionālās apvienības Ventpils nodaļas biedriem piemin kritušos padomju karavīrus.

Lembergs uzskata, ka šī gada vēlēšanās cīņa nav sīvāka par, piemēram, 2013. gadā pieredzēto, kad pret Lembergu uzstājās toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

“Šobrīd tomēr neviens dzīvs valdības loceklis nepiedalās kampaņā pret mani,” saka Lembergs un pauž, ka domē būs gatavs sastrādāties ar jebkuru ventspilnieku.

Noslēgumā pavisam īsa pasaka ar morāli.

Šī brīža situācija ar opozīciju Ventspilī atgādina pasaku, kur kādam egocentriskam karalim no Šveices daži blēži apsolīja uzšūt brīnumskaistu tērpu (izveidot politisko apvienību?). Kad pienāca laikošanas (vēlēšanas sarakstu iesniegšanas?) diena, un karalis “apģērbās” tērpā, neviens no viņa uzticamajiem padotajiem (konsultantiem?), pašu karali ieskaitot, nevēlējās atzīt, ka tērpa (politiskās apvienības?) patiesībā nemaz nav, tādēļ visi meloja, ka karalis izskatās apbrīnojami skaisti.

Taču var apmuļķoti vienu vai dažus desmitus, ne tūkstošus vēlētāju, kuri gan šajā situācijā redz, ka patiesībā opozīcija ir gluži kaila, ka tajā apvienojušies cilvēki ar dažādām interesēm, tai nav ko piedāvāt pilsētas attīstībai un izaugsmei, to interesē vien savu šauro un merkantilo interešu apmierināšana.