Mediķi atgādina: Gripa bieži un smagi skar cilvēkus ar vāju imunitāti

Pašlaik savu uzvaras gājienu sākušas saaukstēšanās slimības. Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste profesore Baiba Rozentāle ikvienu aicina rūpēties par profilaksi pret saaukstēšanās slimībām un gripu, jo īpaši mudinot savlaicīgi vakcinēties pret gripu iedzīvotājus, kuriem ir paaugstināts risks saskarties ar smagām šīs slimības komplikācijām.

Vakcinācija pret gripu ir ieteicama ikvienam, taču profesore Rozentāle jo īpaši aicina, negaidot gripas epidēmijas sākumu, vakcinēties iedzīvotājus, kuriem ir paaugstināts risks izslimot gripu smagā formā.

“Riska grupu iedzīvotājiem gripa var izraisīt smagas komplikācijas, tai skaitā plaušu karsoni un dažādu hronisku slimību saasināšanos. Katru gadu gripas izraisītas komplikācijas ir cēlonis vairākiem nāves gadījumiem,” skaidro profesore Rozentāle.

Atgādinām, ka paaugstināts risks saslimt ar gripu un saskarties ar smagām komplikācijām, ir:

• Cilvēkiem ar hroniskām veselības kaitēm, jo īpaši plaušu slimībām (bronhiālā astma, HOPS u.c.), sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, nieru un aknu slimībām, kā arī vielmaiņas slimībām (cukura diabēts u.c.);
• Cilvēkiem ar novājinātu imunitāti (HIV inficētajiem, cilvēkiem, kuri lieto imunitāti nomācošus medikamentus, onkoloģiskajiem pacientiem, kuri saņem ķīmijterapijas vai staru terapijas kursu, pacientiem pēc ķirurģiskām operācijām u.c.);
• Cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, jo šajā vecumā imūnā sistēma vairs nav tik spēcīga kā jaunībā;
• Grūtniecēm;
• Bērniem līdz 2 gadu vecumam, jo dzīves pirmajos gados imūnā sistēma vēl tikai veidojas.

Šīs pacientu grupas parasti slimo ar gripas smagām formām un viņiem bieži pievienojas komplikācijas. Un tad gripas slimošana nebeidzas ar piecām dienām, bet ar daudz ilgāku laiku.

“Pret gripu vajadzētu vakcinēties ikvienam, taču īpaši svarīgi tas ir riska grupām piederošajiem, kuriem gripa var noritēt ļoti smagā formā un izraisīt dzīvībai bīstamas komplikācijas,” stāsta Austrumu slimnīcas stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa.

Daktere Ažiņa atgādina, ka riska grupā ir vecāka gadagājuma ļaudis, kuru organisms vairs nav tik spēcīgs kā jaunībā un imūnā sistēma nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret saslimšanu. Gripa smagi var skart arī grūtnieces un mazus bērnus, kuru imunitāte vēl tikai veidojas. Pret bīstamo vīrusinfekciju noteikti vajadzētu vakcinēties cilvēkiem ar smagām un hroniskām slimībām, piemēram, bronhiālo astmu, hroniskām plaušu slimībām, sirds slimībām un ļaundabīgiem audzējiem, jo gripu var izraisīt pamatslimības saasinājumu un vēl vairāk pasliktināt slimības jau tā novārdzinātā organisma stāvokli, radot nopietnus draudus dzīvībai. Gripa bieži un smagi skar cilvēkus ar vāju imunitāti, īpaši HIV pacientus. No iespējas saslimt ar gripu sevi vajadzētu pasargāt cilvēkiem, kuriem gripas sezonas laikā plānota ķirurģiska operācija, jo pēcoperācijas periodā, kad organisms vēl nav atguvies, gripa tam var izrādīties pārāk smags pārbaudījums.

Profilaksei pret saaukstēšanās slimībām profesore Rozentāle iesaka dzert daudz ūdens, kā arī iekļaut uzturā produktus, kas satur daudz C vitamīna, piemēram, skābētus kāpostus, dzērvenes un citrusaugļus. Savukārt, ja jau gadījies saslimt, vajadzētu palikt mājās, lai neinficētu citus, neiedzīvotos komplikācijās un ātrāk atveseļotos.