Ventspils izaugsmes vektoru nepazaudēt

Kopumā Latvijā ir 76 pilsētas, no kurām daudzas tik tiešām var lepoties ar to, ka tiek vairota uzņēmējdarbības aktivitāte, nodrošināti kvalitatīvi pakalpojumi iedzīvotājiem un ekonomiski stiprināts reģions. Vērtējot būtiskus izaugsmes rādītājus, tai skaitā atalgojumu, nodarbinātību, Eiropas fondu līdzekļu pieejamību un citus, skaidri redzams, ka pastāv izteikts līderis, kas daudzās jomās apsteidz arī par sevi lielākas pilsētas, tostarp Rīgu un Jūrmalu. Jā, runa ir par Ventspili.

Mūsdienās Ventspils ir kļuvusi par īpašu vietu Latvijas attīstībā – tā nodrošina neskaitāmas darba vietas, atver jaunas rūpnīcas un ir attīstījusies kā starptautisks nozīmes tranzīta centrs. Ja atskatāmies vēsturē, vēl pirms divdesmit pieciem gadiem Ventspilī šādas izaugsmes nebija un šodienas ekonomikas rādītāji daudziem varētu būt liels pārsteigums. Ieskatoties dažos no tiem, secināms, ka pilsētā liela uzmanība tiek pievērsta tieši iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai, arī ar budžetu pilsēta rīkojas gudri un izsvērti.

Ja skatāmies uz finanšu datiem, tad Ventspils pašvaldībā salīdzinājumā ar citām pašvaldībām ir vismazākie aizņēmumi – kopējās saistības investīciju projektu realizācijai uz 2017. gada sākumu ir 3,82 milj. eiro, kas ir tikai 2,42% no pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Pašvaldības kopējie izdevumi noteikto funkciju nodrošināšanai, t. sk. iestāžu uzturēšanai, pilsētas labiekārtošanai un sociālo funkciju veikšanai, 2017. gadā plānoti 67,29 milj. eiro apmērā. Tādējādi uz 2017. gada beigām paredzams naudas līdzekļu atlikums gandrīz 10 milj. eiro apmērā. Kā jau ierasts, īpaša vērība pilsētā tiek pievērsta kultūras pasākumu finansēšanai, tostarp dažādu atlaižu nodrošināšanai iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.

Tāpat Ventspils ir trešā pilsēta, kas veic vislielākās iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, novirzot līdzekļus citu pašvaldību vajadzībām. Vislielākās plānotās iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir Rīgas pilsētas domei, kas iemaksās 91,8 miljonus eiro, Jūrmalas pilsētas domei, kas iemaksās 10,8 miljonus eiro un Ventspils pilsētas domei, kas iemaksās teju divus miljonus eiro. Tātad Ventspils ir viena no tām pilsētām, kas balsta ne tikai savas pilsētas iedzīvotāju, bet arī visas Latvijas labklājību.

Protams, Ventspils rūpējas arī par saviem iedzīvotājiem, kā piemērs tam ir fakts, ka pilsētā ir viens no augstākajiem iedzīvotāju labklājības līmeņiem. Salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām, Ventspils uzrāda labus rezultātus. Piemēram, 2015. gadā Ventspils bija starp tām republikas pilsētām, kuras piedāvāja augstāko atalgojumu – vidējā bruto alga bija otrā lielākā starp republikas pilsētām – 917 eiro. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka šodien ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pret pilsētas iedzīvotāju skaitu ir proporcionāli visaugstākais (46%) starp republikas nozīmes pilsētām.

Kā zināms, 2017. gadā turpināsies aktīvs darbs, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda finansējuma apguvi. ES fondu projektu finansējums uz 1000 iedzīvotājiem 2012.–2015. gadā bija vairāk nekā 3 miljoni eiro. Īstenojot projektus ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu palīdzību, Ventspils pilsētas pašvaldība nodrošina būtisku darba apjomu komersantiem – būvniekiem, preču piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, kuri savukārt nodrošina darba vietas pašvaldības iedzīvotājiem.

Šī ir tikai daļa no radītājiem, kas apliecina Ventspils izaugsmi un nepārtraukto attīstību. Lai cik stabila mums šobrīd neliktos Ventspils pilsēta, nevar ignorēt faktorus, kuri apdraud šo izaugsmes tempu. Viens no tiem ir saistīts ar valsts kopējo attīstību. Ikviens apzinās – lai ātrāk sasniegtu mērķus, svarīgi, ka valdības un pašvaldību darbs būtu vērsts vienā virzienā. Šobrīd, kad notiek nodokļu reformu izstrāde, īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai neciestu pašvaldību ienākumi. Tāpat ikdienā valstij jādomā, kā neierobežot veiksmīgās pašvaldības un neuzlikt tām papildus finanšu slogu, bet tieši otrādi – rūpētos par to tikpat sekmīgu attīstību arī uz priekšdienām.

Tāpat tuvojas arī jauns politisko kaislību vilnis – pašvaldību vēlēšanas, kas, kā ierasts, nāk ar neskaidrību par tuvāko nākotni. Ap Ventspili, kā ap izcili pārvaldītu pilsētu, kuru pat varētu salīdzināt ar iekārojamu bišu stropu, spieto ne tikai darba bites, bet arī lapsenes un pat citzemju irši – katrs rauga tikt pie medus kārēm. Tāpēc katram pilsētniekam būtu no svara izvērtēt un saprast, ka medus pienākas tiem, kas ikdienā strādā un kopj savu stropu – tātad, visiem ventspilniekiem, nevis tiem, kas ierodas pilsētā reizi četros gados un ar savu skaļo dūkoņu tikai to vien spēj kā satricināt gaisu.