MENU
Facebook Twitter Facebook Katalogs
L A T V I J A    2 0 2 2    -    K U L T Ū R A S    D Z Ī V E S    A P S K A T S

Lieldienu laikā Cēsīs sāksies trešais festivāls “Pētera Vaska mūzikas aprīlis”

No 10. – 18. aprīlim Koncertzālē “Cēsis” notiks jau trešais festivāls “Pētera Vaska mūzikas aprīlis”, kas šogad sāks skanēt Lieldienu laikā. Nemainīgi, festivāla programmas veido pats komponists Pēteris Vasks, kurš būs klātesošs visos koncertos un tiksies ar klausītājiem pirmskoncerta sarunās. Festivāla koncertprogrammās skanēs gan Pētera Vaska, gan viņam dvēseliski tuvu komponistu mūzika izcilu solistu, ansambļu un orķestru sniegumā.

“Pētera Vaska mūzikā ir tik daudz cilvēcības, tā ir tik saprotama un spēj izraisīt ikvienā klausītājā īpašas sajūtas, kā garīgi attīroties, kā padzeroties dzidra ūdens malku. Mūzikas dziļums, vienlaicīgi skandināviska atturība ikvienā klausītājā atstāj vēl ilgi paliekošu pēcsajūtu. Šīs alkas pēc Vaska mūzikas skaistuma un harmonijas uzrunā klausītājus visā pasaulē un tādēļ katru gadu aprīli, komponista dzimšanas dienas mēnesi veltam Pētera Vaska mūzikai,” atklāj Koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska.

Trešo festivālu “Pētera Vaska mūzikas aprīlis”, Lielajā piektdienā, 10. aprīlī, plkst. 15.00 atklās filma “Pravietojums” (Prophecy, Lielbritānija/ASV, 2019), pirms kuras gaidāma tikšanās ar režisoru Čārliju Polu un komponistu Pēteri Vasku. Filma vēsta par mākslinieka Pītera Hausona niansētās lielformāta gleznas “Pravietojums” tapšanu, pirmo izstādi un darba nonākšanu privātkolekcionāra īpašumā. Filmā liela nozīme ir mūzikai, ko gleznas tapšanas laikā klausās mākslinieks – tie ir latviešu komponista Pētera Vaska noskaņām bagātie skaņdarbi.

Savukārt festivāla pirmajā koncertā “Mūzika stīgām” tās pašas dienas vakarā dzirdēsim vienu no mūsdienu dinamiskākajiem un poētiskākajiem stīgu kvartetiem Navarra Quartet no Lielbritānijas. 2010. gadā, klātesot pašam komponistam, kvartets ierakstīja savu pirmo albumu – Pētera Vaska trīs stīgu kvartetus. Ansambļa un komponista veiksmīgā, vairākus gadus ilgusī sadarbība ir bijis iemesls Vaska vēlmei uzaicināt kvartetu dalībai festivālā Cēsīs.

Navarra stīgu kvarteta koncertprogramma iesāksies ar renesanses laika komponista Orando di Laso mūziku, tālāk vedīs pie nīderlandiešu komponistes Henrietes Bosman un Latvijā maz dzirdētā čehu komponista Laoša Janāčeka darbiem un noslēgsies ar mūsdienu mūziku – Pētera Vaska Trešo stīgu kvartetu un kādu īpašu pārsteigumu.

“Pētera Vaska mūzikas aprīļa” turpinājums Klusajā sestdienā, 11. aprīlī, solās būt monumentāls un emocionāli piesātināts. Lieldienu priekšvakara koncertā satiksies dzidrais un smalkais, ar vieglumu un grāciju apveltītais Elīnas Šimkus soprāns un Riharda Millera piesātinātais, maigais, vīrišķīgi spēcīgais baritons, lai kopā ar izcilo kori “Latvija” un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri klausītājiem atklātu Pētera Vaska garīgo dziedājumu spēku, kas ir pacilājoši, cerību un gaišuma pilni.

Programmā līdzās Vaska mūzikai izskanēs grandiozais Johannesa Brāmsa “Vācu rekviēms”, ko pats komponists vēlējies dēvēt par rekviēmu cilvēcei, tātad uzskatījis to par darbu, kas var vienot, saliedēt, spēcināt un iedvesmot cilvēkus. Ne viens vien atzīs, ka tas arī izdevies, jo rekviēmam raksturīgo nospiestību un nolemtību te uzvar mierinoša apcere un gaišs miers.

Pirms koncerta “Vasks, Brāmsa Vācu rekviēms un LNSO” festivāla interesenti aicināti uz Pirmskoncerta sarunu, kurā muzikologs Orests Silabriedis iztaujās komponistu Pēteri Vasku par šī gada festivāla programmām, aicinātajiem māksliniekiem un izvēlētajiem skaņdarbiem.

Festivāls turpināsies 18. aprīlī ar diviem savstarpēji cieši saistītiem pasākumiem. Iesākumā tiks atklāta latviešu ainavu vecmeistara, Vilhelma Purvīša skolnieka Arija Skrides darbu izstāde. Būs skatāmas gleznas, kas noskaņās ir tuvas Pētera Vaska dabas iedvesmotajai mūzikai. Savukārt vakara turpinājumā izskanēs mākslinieka mazmeitu – vijolnieces Baibas Skrides un pianistes Laumas Skrides, koncerts “Vox Amoris”. Māsu duetu papildinās lieliskais kamerorķestris Sinfonietta Rīga.

Festivāla koncerta īpašās viešņas – māsas Skrides, ir ne tikai izcilas un starptautiski augstu novērtētas mākslinieces ar lielisku karjeru, bet viena otrai uzticamas kamermūzikas partneres. Latviešu vijolnieces Baibas Skrides dabisko muzicēšanu un aizrautību novērtējuši gan klausītāji, gan ievērojami orķestri un pazīstami diriģenti visā pasaulē. Svaigs skatījums, muzicēt prieks un nesamākslota brīvība raksturo talantīgās vijolnieces spēli, kas visai regulāri izskan kopā ar orķestriem Berlīnē, Bostonā, Parīzē, Bavārijā, kā arī Londonā, Zviedrijā, Sidnejā, Nīderlandē un citviet.

Pasaulē Baibas vārds kļuva pazīstams 2001. gadā, kad māksliniece ieguva Grand Prix vijolniekiem visgrūtākajā un tradīcijām bagātākajā Karalienes Elizabetes konkursā. Tanī pašā gadā viņa kļuva par Hans Ulrich Schmid koncertaģentūras solisti.

Pianiste Lauma Skride teicamu reputāciju guvusi, atskaņojot vācu romantisma laika mūziku, kā arī klasiķu darbus. Viņas sniegumu bargie vācu kritiķi raksturojuši kā reti izteiksmīgu un jūtīgu, apbrīnojot toņa kvalitāti, spēcīgo enerģijas lādiņu un allaž nevainojamo virtuozitāti. Kā kamermūziķe un soliste Lauma Skride koncertējusi daudzviet pasaulē, par savu sniegumu Bēthovena festivālā Bonnā saņemot Bēthovena biedrības ikgadējo balvu — piemiņas gredzenu, kādu ik gadu pasniedz jaunam mūziķim.

Koncertā Cēsīs dzirdēsim viņu un orķestra izpildījumā dzirdēsim Pētera Vaska Vox Amoris un Fruit of Silence, kā arī komponista dvēsles radinieku – Arvo Pērta, Erki Svena Tīra un Viļņa Šmīdberga skaņdarbus.

„Mīlestība bija un ir, un tā nekad nebeigsies. Manuprāt, solo vijole un stīgu orķestris ir labākais sastāvs mīlestības stāsta izdziedāšanai. Viendaļīgā kompozīcija iesākas ar klusinātu stīgu tremolo. Tad ieskanas vijoles solo – jautājot, meklējot, līdz tā izplaukst plašā kantilēnā, kuru balsta klusināts stīgu orķestra skanējums. Ceru, ka „Vox amoris” uzrunās klausītājus un pasauli un darīs mīlestībai kaut nedaudz atvērtāku,” Pēteris Vasks.

Biļetes uz festivāla koncertiem un kino seansu nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

Foto: Publicitātes

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *